Spīles
V
V
V
V
V
A
Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
Plaknes daļa, ko ierobežo aploce (dsk.).
Zinātne par dzīva organisma formu un uzbūvi.
Ā
... lūpā — saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
B
Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
C
Mūžzaļš siltzemju skuju koks.
D
Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu (sar.).
Lielākā Latvijas upe, likteņupe.
G
Mājas vistu tēviņš (dsk.).
Mēbele gulēšanai, parasti paaugstinātiem galiem un rāmi matracim, guļammaisam.
I
Rožu dzimtas ģints, koki vai krūmi ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
L
Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā.
Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
Elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
M
Augstākā virsotne Igaunijā un Baltijas valstīs.
Cilvēks, kas bieži mēdz melot.
P
Ēdienreize dienas vidū.
R
Rasēšanai nepieciešamo instrumentu komplekts speciālā plakanā kastē.
No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
S
Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.
Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās.
Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piem., vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu (vsk.).
T
Sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos.
V
Liels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām.
Kā (piem., trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
Z
Zodiaka zīme.
