Ārstēt
Statistika
Līmenis
K
S
T
Š
V
S
A
L
Ā
S
T
S
I
R
E
T
E
S
N
S
S
4 BURTI
Neredzīgs.
Klepus.
Veidot mezglu.
Varēt.
Zils ar violetu nokrāsu.
Trauks tējas dzeršanai.
Sveķus saturošu saistvielu šķīdums.
5 BURTI
Doma, iecere.
Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
Tropu koks ar ļoti vieglu koksni.
Pilsēta Japānā, Honsju salas dienviddaļā.
Ģipša un kaļķa masa ar piedevām dekoratīvās tēlniecības darbiem.
Riņķis.
Augu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar uzkrātām barības vielām.
Pilsēta Vācijā.
Notikt, plūst.
Astere (poēt.).
Ierīce šķirošanai pēc rupjuma pakāpes.
Sienas daļa virs dzegas, parasti uzrakstiem vai bareljefiem.
6 BURTI
Vienalga, kurā vietā.
Pa to laiku.
Atpūta, neliels pārtraukums intensīvā darbā.
Dziedināt slimnieku.
Garšviela.
Sitamais mūzikas instruments — koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
Gumijas linolejs.
Resns, kūtrs cilvēks.
Līdz tai vietai.
Papagaiļu kārtas putns.
7 BURTI
Zoba cieto audu pakāpeniska bojāeja.
Tieši šajā laikā.
Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
Tāda, kam ir mazliet saldena, pliekana garša.
Garšviela no koka mizas.
8 BURTI
Zinātne par skaistumu, mākslu un daiļradi.
Vairāku šķidrumu maisījums, salaistītas atliekas; arī samazgas.
Latgalē bieži lietots harmoniku nosaukums.
Ķīmisko reakciju ātruma maiņa katalizatoru ietekmē.
9 BURTI
Jātnieku grupa, rinda.
Vakarzvaigzne.
