Tigra
A
T
R
E
S
R
N
S
Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep (dsk.).
Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos, Ebro krastos.
Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
Šķidri organiskie mēsli, parasti kūtsmēsli.
Sasaiņot, sakravāt.
Kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas (apv.).
Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
Stāva (klinšu) krauja, ko rada jūras viļņi, graujot krastu.
Saules sistēmas ceturtā planēta.
Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
Turzas.
Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
Psihiski slims; ārprātīgs; vājprātīgs.
Tāds, kas ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu u. tml.).
Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā) (dsk.).
Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv.
Viens no septiņiem Romas uzkalniem, kur atrodas Pāvesta (Romas katoļu baznīcas galvas) pils un rezidence Romā, tās rietumu daļā, Tibras labajā krastā.
Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Linkolnšīras grāfistes administratīvais centrs.
Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
Kazaku vadonis.
Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
Upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka.
Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe.
Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
Strauja, spēcīga kustība; spars.
Ētikas prasībām atbilstošas; tikumiskas, tikumīgas.
Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.).
Tropu augs ar biezām, gaļīgām, rozetē sakārtotām lapām.
Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā.
Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, dobumos.
Personas, kas mācās augstākajā mācību iestādē.
Sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
