Parkūrs

Balvu "20 bonusa punkti" ieguva viktors āriņš. Apsveicam!
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
R
 Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
 Literatūra par latviešiem (tautu, valodu, literatūru, etnogrāfiju, vēsturi).
 Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
 Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām (dsk.).
 Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
 Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
 Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum"), daudzgadīgs puskrūms vai viengadīgs lakstaugs ar sarkanām pākšveida ogām.
 Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā brauc aiz motocikla.
 Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu.
 Latviešu hokejists, spēlē kreisās malas uzbrucēja pozīcijā, Latvijas hokeja izlases dalībnieks (dz.1985).
 Upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka.
 Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos.
 Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā.
 Neveiklas, tūļīgas.
 Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
 Namīpašnieki.
 Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piem., sniega kušanas laikā.
 Latvijas vīriešu volejbola izlases galvenais treneris (dz.1962).
 Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus) (dsk.).
 Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
 Tādas, kas kustas ātri un precīzi.
 Upe Čehijā un Vācijā.
 Upe Vācijas ziemeļrietumos, ietek Ziemejūrā veidojot estuāru.
 Mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At.
 Sūtot iegūt nepatīkamu smaku (parasti par apģērbu, apaviem).
 Latviešu rakstniece un mākslas zinātniece (dz.1960).
 Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
 Telpa; arī vieta; dzīvoklis (apv.).
 Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
 Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā.
 Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
 Mēbele.
 Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu.
 Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām – zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem.
 Amerikāņu parauga revolveri.
 Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā).
 Sengrieķu mitoloģijā – daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
 Ierīce, ar ko feromagnētiskos materiālos noteic magnētiskā lauka indukciju un intensitāti.
 Iemauktu sastāvdaļa – darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
 Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
 Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
 Tāds, kas aptver visu (kā) kopumu; pilnīgs, arī vispārējs.
 Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai) (dsk.).
 Pārbaudījumi, kurā noskaidro, vai ir veikts, izpildīts, apgūts (piem., mācību viela, uzdevums).
 Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums.
 Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma (dsk.).
 Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai.
 Kaukāza tautu mitoloģijā – episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
 Pakļauta burvībai, noburta.
 Sengrieķu mitoloģijā – Krētas valdnieka Mīnoja meita.
 Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
 Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
 Hidroplāni.
 Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus.
 Zoroastrisma svēto rakstu krājums.
 Ziemeļāfrikas izcelsmes agrīnās romiešu literatūras komēdiju autors (185. g.p.m.ē.-159. g.p.m.ē.).
 Tādi, kam ir nelīdzena, grumbuļaina virsma.
 Norvēģu rakstniece (1882-1949).
 Kairinātājs.
 Maza ārija ar dziesmas raksturu.
 Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā.
 Neliels dekoratīvs suns.